Monthly Archives: jūlijs 2015

Latvijas dragreisa čempionāts

Lai gan dragreiss nav no populārākajiem autosporta veidiem Ziemeļeiropā, pietiekami daudz valstis, tai skaitā arī Latvija, rīko nacionālos dragreisa čempionātus. Tā ir labākā iespēja vietējiem braucējiem sacensties savā starpā oficiālās dragreisa sacensībās. Čempionāts notiek Latvijas automobiļu federācijas (LAF) pārraudzībā, kura katru gadu sastāda precīzu Latvijas dragreisa čempionāta nolikumu. Ik gadu noris 5 čempionāta posmi, kuri pārsvarā tiek rīkoti labākajās Latvijas dragreisa trasēs. Pēdējo gadu laikā čempionāta posmi noris arī Igaunijā un Lietuvā, vietās, kur ir atbilstoši apstākļi posma rīkošanai.

Latvijas dragreisa čempionātā ir divas ieskaites, čempionāta un kausa ieskaite, kuras attiecīgi norāda auto klašu sadalījumu. Čempionāta ieskaitē ir 4 auto klases. Pirmā ir Pro A klase, kura paredzēta auto ar atmosfēriskajiem dzinējiem līdz 2000 kubikcentimetriem un ar svara ierobežojumiem, kas atbilst nolikuma tehniskajiem noteikumiem. Nākamā ir Pro B klase, kurā auto dzinēju tilpums ir no 2001 cm3 līdz 6000 cm3 un arī atbilstoši svara ierobežojumi. Bez jebkādiem ierobežojumiem var braukt Unlimited klasē, kas paver plašākas iespējas tiem, kuri grib sasniegt lielākus ātrumus un sacensties ar dažāda veida automašīnām. Pēdējā ir ProStreet klase. Arī šajā klasē nav dzinēja tilpuma vai auto svara ierobežojumi, taču ir noteikti indeksi – 11.5 sekundes ceturtdaļjūdzes (402 m) distancē un 7.35 sekundes astotdaļjūdzes (201 m) distancē. Kausa ieskaitē ir 3 auto klases. Atšķirībā no čempionāta ieskaites, nevienai klasei kausa ieskaitē nav nekādu ierobežojumu. Vienīgā atšķirība ir noteiktie indeksi. Pirmajā StreetModified klasē ceturtdaļjūdzi paredzēts veikt 12.5 sekundēs un uz pusi mazāko distanci 8 sekundēs. Tai seko nedaudz lēnākā Street klase, kurai indeksi ir attiecīgi 13.5 un 9 sekundes. Pēdējā ir Handicap klase, kuras indeksi ir tieši tādi paši, kā ProStreet klasē čempionāta ieskaitē – 11.5 sekundes 402 metros un 7.35 sekundes 201 metra distancē. Tā kā Latvijā dragreisa braucēju skaits nav pārāk liels, čempionāta nolikums atļauj vienam braucējam posma laikā startēt divās dažādās klasēs ar vienu auto vai arī diviem dažādiem auto.

Latvijas dragreisa čempionātā uzvarētājs tiek noteikts pēc progresīvā izslēgšanas principa, saskaņā ar FIA noteikumiem. Praktiski visi noteikumi un braukšanas kārtībā čempionātā noris pēc zināmāko dragreisa čempionātu, piemēram, NHRA parauga. Vienīgā atšķirība ir punktu sadalījums ieskaitei, jo tas piemērots Latvijas dragreisa čempionāta vajadzībām – to ietekmē braucēju skaits un aizvadīto sacensību posmu daudzums. Pašreizējais Latvijas čempions dragreisā ir Māris Ozoliņš, kurš panākumus šajā čempionātā bija guvis divreiz arī iepriekš. Drīz jau viņu varēs vērot uz starptautiskās sacensību skatuves, jo pašlaik viņam, sadarbībā ar pazīstamo autosportistu un auto inženieri Andri Dambi, tiek būvēts elektriskais dragsters, ar kuru plānots piedalīties internacionālās sacensībās un pat pārspēt pasaules rekordu šajā klasē.

Dragreisa indekss un ideālais laiks

Tradicionāli dragreiss tiek uzskatīts par sacīkstēm, kur divi auto reizē uzsāk braukšanu no starta līnijas un pirmais auto, kas sasniedz finiša līniju, ir uzvarējis. Pēc šāda principa notiek nelegālais dragreiss, neoficiālās un mazākas nozīmes (pārsvarā amatieru) oficiālās sacensības. Lai oficiālās sacensības padarītu daudz interesantākas gan braucējiem, gan skatītājiem, tika ieviesta jauna sacensību metode – indekss vai braucēja norādīts ideālais brauciena laiks. Šī metode liek braucējiem noteikt aptuveno brauciena laiku un pārbauda arī braucēja prasmes, nevis atļauj uzvarēt tehniski labākajam auto. Tāpat ideālā laika norādīšana sagādā sava veida azartu, jo norādot pārāk ātru ideālo laiku, braucējs riskē ar zaudēšanu.

Šī daļa no oficiālo dragreisa sacensību terminoloģijas, kas ļauj vieglāk saprast citus dragreisa principus. Ideālais laiks jeb dial-in ir braucēja norādīts laiks, par kuru ātrāk viņš nevēlās finišēt. To parasti parāda uz vairākiem ekrāniem un ievada sistēma, lai starta iekārta (”Ziemassvētku egle”) varētu pielāgot starta gaismu parādīšanos, atbilstoši norādītajiem laikiem. Lēnākais auto iegūst handikapu jeb startē nedaudz ātrāk par otru automašīnu tā, lai abi auto, braucot perfekti attiecīgajam laikam, finišētu pilnīgi vienādi. Ja braucējs distanci veic ātrāk par savu norādīto dial-in laiku, tad to sauc par breakout jeb ideālā laika apsteigšanu. Šādā gadījumā brauciens ir zaudēts, neskatoties uz to, kuram auto ir labāks laiks. Ja breakout situāciju fiksē abiem braucējiem, tad uzvar tas, kurš savu ideālo laiku ir apsteidzis vismazāk. Lai braucēji nekrāptos un neuzstādītu mazākus ideālos laikus, lai gūtu priekšroku startā, ir aizliegts sākt braucienu ātrāk par starta signālu un atrasties pāri starta līnijai. Šo noteikumu iespaidā sacensības tiek padarītas interesantākas, jo tie liek apvienot gan auto īpašības, gan braucēja prasmes, nevis tikai paļaušanos uz automašīnas ātrumu. Braucēju prasme sevī ietver arī spēju paredzēt ideālo brauciena laiku, neskatoties uz to vai brauciens būs ātrs vai lēns. Šie noteikumi arīdzan palīdz uzvarētāju noteikt nevis pēc automašīnā ieguldītā naudas daudzuma, bet gan pēc viņa prasmēm. Indekss pēc būtības ir tieši tas pats, kas ideālais laiks, tikai to norāda sacensību organizatori, nevis paši braucēji. Parasti indekss tiek iedalīts kādai konkrētai auto klasei attiecīgam trases garumam – lielākoties ceturtdaļjūdzei (402 m) vai astotdaļjūdzei (201 m).

Šo noteikumu dēļ, parasto dragreisa sacīkšu izslēgšanas shēmu lieto mazākas nozīmes sacensībās, kurās pārsvarā piedalās ne pārāk uzlabotas automašīnas. Speciālas starta un laika fiksēšanas iekārtas uzstādīšana un kalibrēšana ir lieks darbs, ņemot vērā sacensību līmeni un braucēju vēlmi, noskaidrot, kurš auto ir visātrākais. Liela daļa šo sacīkšu tiek rīkotas oficiālajās dragreisa trasēs, tādēļ pat parastiem ielas auto pirms sacīkstēm nākas iziet drošības apskati.

Dragreisa trase

Teorētiski dragreisa sacīkstes var rīkot jebkurā vietā, kas ir pietiekami liela un droša, lai pa to lielā ātrumā reizē varētu traukties divas automašīnas. Nelegālo sacīkšu rīkotāji sacīkstes pārsvarā rīko uz pamestiem lidlaukiem, stāvlaukumos, uz ceļiem ar mazu satiksmi vai jebkuru citu, šādai braukšanai piemērotu, ceļu. Oficiālās sacensības noris speciāli ierīkotā dragreisa trasē (dragstrip). Tās var būt veidotas tieši dragreisa nolūkiem vai arī būt daļa no trases, kurās noris arī cita veida sacīkstes. Lai gan pats populārākais dragreisa trases garums ir ceturtdaļjūdze jeb 1320 pēdas (402 m), ir pietiekami daudz trases, kuru garums ir astotdaļjūdze (201 m) un prestižāko klašu auto sacīkstes mēdz aizvadīt arī 1000 pēdu jeb 304.8 metru garā trasē. Sacīkstes sākas no nekustīga stāvokļa un tādēļ rezultātu ietekmē trīs faktori: laiks (ieskaitot reakciju), griezes moments un saķere.

Dragreisa trase visā savā garumā ir pilnīgi taisna un tās ”labais” segums beidzas nedaudz pēc finiša līnijas. Tālāk seko speciāla zonā, kurā auto var samazināt sasniegto ātrumu un nobraukt no trases – atgriešanās notiek pa speciālām pitstopu joslām, kas atrodas paralēli trasei. Ļoti sastopama trases daļa ir ”ūdens peļķe” jeb ar ūdeni aplaistīts posms trases sākumā pa kuru braucēji iesilda un notīra savas riepas, lai palielinātu saķeri. Ūdens tiek izmantots, lai samazinātu riepu radīto karstumu un gumijas paliekas. Starta signālu dod speciāla ierīce, ko dēvē par ”Ziemassvētku eglīti”. Tā kā profesionālās dragreisa automašīnas ir ļoti jaudīgas un bojājumu gadījumā var radīt draudus visiem apkārt esošajiem cilvēkiem, skatītāju vietas atrodas nedaudz nostāk no trases. Trases sākuma posmā gar malām pilnīgi noteikti jābūt izvietotām barjerām, kuras pasargā no nelaimes gadījuma, ja auto sāk nesavaldāmi svārstīties. Braukšana notiek pa divām iezīmētām joslām, kuras nedrīkst šķērsot, ja vien auto neatrodas aiz līdera.

Dragreisa trases tiek iedalītas pēc nozīmīguma, jo tām ir dažādas kvalitātes apstākļi un tajās tiek rīkotas dažāda ranga sacīkstes. Pašās labākajās dragreisa trasēs ar kvalitatīvākajiem apstākļiem tiek aizvadītas augstākā ranga sacensības, piemēram, ASV tās būtu NHRA 1. divīzijas sacīkstes. Dragreisa trasi var veikt dažādos laikos. Liela nozīme ir automašīnas veiktspējai, paātrinājumam, braucēja prasmēm, auto smagumam, trases apstākļiem un vispārējiem laikapstākļiem. Pašu ātrāko klašu auto ceturtdaļjūdzes distanci veic 4-6 sekundēs. Ja auto distanci var veikt mazāk kā 14 sekundēs obligāti jāvelk seju aizsedzošā ķivere un, ja distance var veikt zem 10 sekundēm, tad jāievēro vēl daudz citi drošības noteikumi saistībā gan ar braucēja ekipējumu, gan dragreisa auto drošību. Latvijā ir vairākas trases, kurās tiek rīkots Latvijas dragreisa čempionāts, taču tās nav tik kvalitatīvas, lai sastādītu konkurenci labākajām pasaules trasēm.

Nelegālais dragreiss

Ne visas dragreisa sacīkstes ir oficiāli atļautas un tās rīko kāda dragreisa organizācija. Šāda veida sacensības var rīkot arī pašrocīgi, diemžēl tas nav atļauts ar likumu. Šāds likuma ierobežojums neoficiālām dragreisa sacīkstēm uzlikts dažādu drošības apsvērumu dēļ. Tā kā tās ir daļa no ielu sacīkšu kultūras, tad bieži vien dalībniekiem vai ”rīkotājiem” nākas stāties likuma priekšā. Šajās sacīkstēs ir pietiekami daudz atšķirību no legālā jeb oficiālā sacensību dragreisa, sākot ar trasēm un beidzot ar automašīnu klasēm. Ielu sacīkšu opozicionāri apgalvo, ka ar šādu sporta veidu nodarboties nav vērts drošības apsvērumu dēļ un tāpēc, ka bieži vien no negadījumiem rodas arī dažādas sekas, kas saistītas ar sacīkšu legalitāti.

Šim dragreisa veidam nosaukums nav radies tā pat vien. Šis veids ir cēlies no ielu sacīkstēm, kurās dragreiss tika adaptēts jau no ielu sacīkšu pirmsākumiem. Tā kā ielu sacīkstes netiek pārraudzītas un tās bieži vien pārkāpj likumu (ceļu satiksmes noteikumu neievērošana, pārgalvīga braukšana, ātruma pārkāpumi, neatbilstošs automašīnas aprīkojums), tad tās tiek uzskatītas par nelegālām un var beigties ar dažādām soda sankcijām. Šīs sacīkstes var notikt spontāni, vai arī tās var būt rūpīgi izplānotas. Koordinētās ielu sacensībās tiek izmantotas rācijas saziņai, GPS un ierīces, kas palīdz norādīt policijas atrašanās vietu, lai izvairītos no šīs instances.

Nelegālais dragreiss notiek jebkurā vietā, kur bez lieliem traucēkļiem iespējams mērot taisnu distanci. Parasti šis ”trases” posms nav noteikta garuma un brauciens notiek līdz kādam noteiktam punktam vai zīmīgai līnijai. Drošākās dragreisa trases ir uz lidlaukiem, stāvlaukumos vai uz pamestiem ceļiem, kur nepārvietojas transportlīdzekļi un nav citu lietu, kas sarežģītu braukšanu. Savukārt, daudz bīstamāki ir braucieni pa publiskajiem ceļiem – ielām, šosejām vai pārbrauktuvēm. Parasti tiek izvēlēti taisni ceļa posmi un sacensības noris diennakts tumšajā laikā, kad ir daudz mazāka satiksmes plūsma.

Nelegālajās dragreisa sacīkstēs nav auto klases. Šeit var sacensties jebkurš interesents, kas uzskata, ka viņa auto un vadīšanas prasmes ir pietiekami augstā līmenī, lai varētu konkurēt ar citiem braucējiem. Lielākoties tās ir tūnētas jeb uzlabotas sporta tipa automašīnas, kas var sasniegt visai lielus ātrumus. Sacensību formāti var būt visdažādākie. Tie var būt vairāku auto saieti, kuros notiek braucieni pēc izslēgšanas principa vai arī tikai viens brauciens, kurā abi auto vadītāji ir vienojušies par kādu likmi, kuru saņem uzvarētājs. Parasti tās ir naudas likmes, taču ir zināms arī pats riskantākais likmes veids – automašīna. Angliski to sauc par pink slip, kas nozīmē auto dokumentus, kuri zaudējuma gadījumā ir jāatdod uzvarētājam. Šāda veida likmes sacīkstēs pastāv arī oficiālos dragreisa pasākumos, kuri pat tiek pārraidīti televīzijas šovā.

Kādu dragreisa auto pirkt vislabāk?

Dragreiss paredzēts visiem, kuri grib nelielu azartu, braucot ar savu automašīnu, nevis tikai parastus izbraucienus vai auto izskata izrādīšanu. It visur var atrast piemērotas trases un dragreisa sacensības tiek rīkotas visai bieži. Pārsvarā sacensības notiek pēc izslēgšanas metodes un tajās var piedalīties pilnīgi visi gribētāji. Ne vienmēr vajadzīgs arī sacensību gars, jo pašrocīgi var veikt testa braucienus un izmēģināt braucienu laikus tikai sava prieka pēc. Protams, tiem, kuri grib gūt lielāku ievērību, ir jāizveido pietiekami labs braucamais, lai spētu konkurēt ar labākajiem dragreisa auto. Pirms auto pārveidošanas dragreisa vajadzībām, ir jāpadomā par līmeni, kādā gribēsiet braukt. Ar mazu budžetu varētu pietikt vietējām sacensībām vai sarunātām sacīkstēm, bet oficiālām sacīkstēm ar balvu fondu ir jāiegulda daudz vairāk naudas, lai iegādātos un uzlabotu konkurētspējīgu automašīnu.

Pirmais jautājums – kādu auto vislabāk pārveidot dragreisa vajadzībām? Visticamāk tā ir automašīna, kas jums jau pieder. Tas nav slikti, jo jūs savu auto pazīstat labāk un tas noteikti ir uzticamāks. Tomēr, ja vēlaties auto oficiālām sacensībām, nāktos domāt par jauna spēkrata iegādi. Ja jūs nedomājat piedalīties kādas konkrētas auto klases braucienos, tad var iegādāties un pārveidot jebkuru automašīnu. Tā kā lielākai daļai braucēju svarīgākais ir ātrums, tad jāmeklē auto, kurš ir pēc iespējas vieglāks, bet, lai tam būtu pietiekami plašs pieejamo detaļu klāsts uzlabošanai. Viena no populārākajām izvēlēm ASV ir Ford Mustang, kuru izlaidumu gadi ir no 1979. līdz pat 2005. Pietiekami plašs klāsts, lai būtu no kā izvēlēties, skatoties gan uz auto veiktspēju, gan dizainu. Vienīgā problēma ir tas, ka Mustang ir pat pārāk izplatīts dragreisa auto. Ja ir vēlme izcelties, tad jāmeklē kāds vēl senāks braucamais vai jebkurš cits ”muskuļauto”. Kāpēc tieši šāda tipa auto? Tie ir būvēti jaudai un tādēļ tos var uzskatīt par perfektiem, lai pārveidotu par vēl jaudīgākām dragreisa automašīnām, kuras var piedalīties autosacīkstēs. Šis variants vairāk paredzēts tiem, kuri nevar atļauties tērēt vairākus simtus tūkstošus sporta automašīnām. No vienas puses sporta auto arī neradītu tik lielu interesi un sajūsmu sacīkstēs, jo var paredzēt, ka tāda mašīna ir ļoti ātra. Ja tikpat lielu ātrumu sasniedz, piemēram, 1979. gada Ford Mustang, kuram zem pārsega skatīties sākotnēji drīkst tikai īpašnieks, interese ir daudz lielāka, jo ir ieguldīts darbs un līdzekļi, lai auto uzlabotu līdz šādam stāvoklim.

Liela nozīme ir topošā auto īpašnieka finansēm un vajadzībām. Protams, jo lielākas finanses, jo labāku auto iespējams izveidot. Neskatoties uz to, auto tirgū ir iespējams atrast pietiekami daudz salīdzinoši lētas automašīnas, kuras var pārveidot un uzlabot par ļoti labiem dragreisa auto – sava nozīme ir arī braucēja prasmēm.

Dragreisa padomi

Dragreiss ir sports, kuru iecienījuši ļoti daudz auto sporta entuziasti. Tas ļoti veicina sacensību garu un sagādā prieku kā braucējiem, tā arī skatītājiem. Nodarbojoties ar dragreisu jāņem vērā daži padomi, kas var palīdzēt būt ātrākam trasē, kā arī ievērot dažādus drošības apsvērumus.

Pirmā lieta ir vispārēja drošība. Šis padoms diemžēl tiek ņemts vērā vismazāk. Iespējams tā ir pārāk liela aizrautība vai ”es zinu, ko daru” attieksme, taču drošībai trasē ir jābūt galvenai prioritātei, jo runa iet par lieliem ātrumiem un iespējamiem negadījumiem. Briesmas var draudēt pašam braucējam, tehniskajai komandai, trases darbiniekiem un pat skatītājiem. Tādēļ ikvienam braucējam vajadzētu izveidot savu pārbaudāmo lietu sarakstu, lai pārliecinātos, ka viss ar automašīnu un citiem blakusapstākļiem ir kārtībā. Kā nekā starp sacensību braucieniem ir pat vairākas stundas un pats brauciens ilgst tikai pāris sekundes. Šajā laikā jums vajadzētu pārbaudīt visu automašīnu un ekipējumu – drošības jostu, ķiveri, vai no auto nekur nepil šķidrums, vai uz trases nav nekādu šķidrumu un vai auto pie starta ir braukšanas gropē. Bieži vien problēmas sagādā nevīžīgi piestiprinātas detaļas zem pārsega, kas ļauj dažādiem šķidrumiem noplūst un nonākt uz trases.

Lai dragreisa būtu pēc iespējas ātrāks, ir jāsakombinē vairāki faktori, kuri atbild par auto spējām trasē. Tā ir auto virsbūve, piekare, svara sadalījums, spēka kontrole un citas lietas, kas atbild par ātrāku starta līnijas pamešanu. Viena no visvieglāk kontrolējamām lietām ir spiediens riepās. Pastāv maldīgs uzskats, ka riepām vajadzīgs zems spiediens, jo tas palielinās riepu saskares laukumu, attiecīgi palielināsies saķere un auto būs ātrāks. Diemžēl riepām pastāv robeža līdz kurām, tās kļūst maksimāli efektīvas dragreisam. Ja tās būs pārāk mīkstas, tad tik bojāti riepu sāni un riepas vajadzēs mainīt. Vislabāk ir veikt testus ar vairākiem riepu komplektiem un spiediena izmaiņām, lai noskaidrotu vislabāko riepu spiedienu jūsu dragreisa auto.

Pēc iespējas mazāka auto priekšpuses pacelšanās ir labāka. Šis fenomens gan sastopams ar ļoti jaudīgām automašīnām, tādēļ tām nereti aizmugurē tiek piestiprināta konstrukcija, kas neļauj priekšpusei pacelties pārāk augstu. No skatītāju viedokļa, kuram gan nepatīk, kad paceļas auto priekšpuse un no bamberim beržoties pret zemi rodas dzirksteles? Tas izskatās iespaidīgi, taču neļauj sasniegt lielu ātrumu. Turklāt bieži vien tieši šī iemesla dēļ dragreisa trasēs rodas negadījumi.

Ja plānojat piedalīties oficiālās sacensībās, kur starta signāls tiek dots ar ”Ziemassvētku eglītes” ierīci, tad būtu ieteicams vilkt saulesbrilles. Reakcijas laiks ir tas, kas bieži vien izšķir brauciena iznākumu, ja auto veiktspēja ir pilnīgi vienāda. Tādēļ liela nozīme ir pēc iespējas ātrāk noreaģēt uz zaļo gaismu. Saulesbrilles vajadzētu vilkt pat tad, kad saule ir norietējusi, jo tumsā cilvēka acs gaismu uztvers daudz ātrāk. Tas ir pavisam neliels padoms, taču tā nozīme var būt ļoti izšķiroša, tāpēc to jau gadiem izmanto vairāki profesionāli dragreisa braucēji.

Raķešdzinēju automašīnas

Raķešdzinēju automašīnas ir paši ātrākie sauszemes transportlīdzekļi, kuri izmanto raķešu dzinējus. Par šo automašīnu ātrumu jau liecina nosaukums, jo visiem zināms, ka raķetes lido ar ļoti lielu ātrumu un tas arī notiek ar šī veida automašīnām. Tās pēc uzbūves nebūt nelīdzinās parastām automašīnām, jo tām ir aerodinamiska forma (tāpat kā visām ātrākajām dragreisa klasēm) un aizmugurē ir raķešu dzinējs, kurš pēc izmēriem ir ļoti liels. Šis dzinējs izmanto speciālu, tieši šīm automašīnām paredzētu raķešu degvielu, kuras sastāvs laika gaitā ir mainījies, lai atbilstu dzinēja prasībām. Raķešu dragsteram (dragreisa automašīnai) pieder neoficiālais sauszemes ātruma rekords ceturtdaļjūdzes jeb 400 metru distancē.

Ar šāda veida auto ir iespējams sasniegt ļoti lielus ātrumus un kādu brīdi ar raķešu dzinēju darbinātām automašīnām piederēja oficiālais pasaules sauszemes ātruma rekords – šobrīd tas pieder automašīnai, kuru darbina ar reaktīvo dzinēju. Raķešdzinēju automašīnas no reaktīvo dzinēju mašīnām atšķiras ar to, ka tās sev līdzi pārvadā gan degvielu, gan oksidētājus. Tām nav vajadzība pēc gaisa pievadīšanas un kompresijas, kas palielina auto kopējo svaru un tādējādi arī palielina berzi. Palielināta berze, savukārt, neļauj attīstīt vēlamo ātrumu, tādēļ šī faktora ietekme pēc iespējas vairāk ir jāsamazina. Šo automašīnu dzinēji strādā uz ļoti īsu laika sprīdi, kas parasti ir mazāks par 20 sekundēm. Tas saistīts ar dzinēja slodzi un milzīgo degvielas patēriņu, kas nepieciešams, lai dzinējs strādātu ar maksimālo jaudu. Neskatoties uz to, ka dzinēji strādā ļoti īsu laika momentu, šo mašīnu paātrinājums ir ļoti iespaidīgs un, kombinācijā ar vieglo svaru, tas atļauj sasniegt ļoti lielus ātrumus bez lielas piepūles.

1984. gadā Semijs Millers Santa Podas trasē uzstādīja pasaules rekordu ceturtdaļjūdzes distancē – 3.58 sekundes. Izmantojot dzinēju ar ūdeņraža peroksīda degvielu, viņš sasniedza 622 km/h lielu ātrumu. Šī rekorda uzstādīšanu vēroja 10 tūkstoši skatītāju kopā ar rekorda tiesnešiem. Šo varētu uzskatīt par maksimālo galējību jeb vislabāko iespējamo rezultātu virzuļu dzinēju dragreisa automašīnām. Pasaulē ir ticis izmantots arī cits hibrīda raķešu dzinēja auto veids, kurā kā oksidētājs ir ticis izmantots slāpekļa oksīds (tāds bija britu dragreisa auto ”Laffin-Gas).

Amerikas Savienotajās valstīs raķešdzinēju automašīnas tiek izmantotas ļoti maz, jo savulaik ūdeņraža peroksīda degviela, kas paredzēta tieši šiem auto, palika ļoti dārga. Tāpat aizliegums tika pamatots ar drošības nolūkiem, jo automašīnas strādāja ar ļoti lielu jaudu un problēmu gadījumā var apdraudēt visus apkārt esošos cilvēkus, jo degviela ir sprāgstoša. Neskatoties uz aizliegumiem ASV, dragreisa auto ar raķešu dzinējiem vēl joprojām tiek darbināti dažos Eiropas dragreisa pasākumos un to vecākie modeļi ir apskatāmi auto muzejos visā pasaulē.

Dragreisa organizācijas

Visas oficiālās dragreisa sacensības rīko kāda dragreisa organizācija. Tā pārvalda visu oficiālo sacensību norisi un regulāri rīko sacensību posmus. Gandrīz katrā valstī, kurā ir oficiālās sacensības, ir arī nacionālā dragreisa asociācija, taču valstīs, kur šis sports ir ieguvis daudz lielāku popularitāti, ir pat vairākas dragreisa organizācijas. Pasaules lielākās un prestižākās dragreisa organizācijas iedalās pēc ģeogrāfiskā stāvokļa un/vai izmantoto automašīnu tipa.

Pati zināmākā pasaules dragreisa organizācija ir NHRA (National Hot Rod Asociation), kurā rīko lielāko daļu no sacīkstēm Ziemeļamerikā. Nākamā ietekmīgākā dragreisa asociācija šajā reģionā ir IHRA (International Hot Rod Asociation). Gandrīz visas dragreisa trases Ziemeļamerikā ir saistītas ar vienu no šīm abām asociācijām. Bez šīm divām organizācijām Ziemeļamerikā ir vairākas mazākas nozīmes asociācijas, kas paredzētas ”muskuļu auto” un retro automobiļu sacīkstēm. Viena no šādām organizācijām ir Nostalgia Drag Racing League (NDRL). Tā rīko sacīkstes, kurās 1979. gadā ražotas un vecākas automašīnas savā starpā sacenšas ceturtdaļjūdzes (400 m) distancē. Šajā līgā ir 4 auto klases, kurām katrai ir piemērots savs indeksa rādītājs. NEDRA jeb Nacionālā elektrisko dragreisa auto asociācija rīko sacensības elektroautomašīnām, kurās tās brauc kopā ar lielas jaudas mašīnām, kuras kā degvielu izmanto benzīnu. Parasti šīs sacīsktes noris 400m un 200m distancēs. Pagaidām elektriskā auto laika rekords 400m distancē ir zem 7 sekundēm. Vēl viena mazākas nozīmes organizācija ir VWDRC, kurā tiek braukt ar Volkwagen automašīnām, kas distanci var veikt mazāk kā 7 sekundēs.

Pirmās dragreisa sacīkstes Austrālijā norisinājās jau 1965. gadā Riversaidas trasē, netālu no Melnburnas. 1973. gadā tika dibinātā Austrālijas nacionālā dragreisa asociācija (ANDRA), kura iespējams ir prestižākā dragreisa organizācija ārpus Ziemeļamerikas. ANDRA sacīkstes tiek rīkotas visā Austrālijā un tajās piedalās vairāku Pro klašu automašīnas. Šī ir vienīgā organizācija, kura oficiāli rīko 400m sacīkstes Top Fuel dragreisa klases automašīnām.

Eiropā dragreisu ieviesa NATO amerikāņu kareivji aukstā kara laikā. 60. gados vairākas sacīkstes tika rīkotas dažās Rietumvācijas pilsētās un trasēs Lielbritānijā. 1966. gadā Angiljā tika atklāta pirmā oficiālā dragreisa trase Eiropā – Santa Pod Raceway. Starptautiskā automobiļu federācija (FIA) rīko dragreisa sacīkstes automašīnām visā Eiropā, bet motociklu federācija (FIM) rīko tāda paša veida sacīkstes motocikliem.

Bez šīm organizācijām pasaulē ir vēl pāris reģioni, kuros dragreiss ir ļoti lielā cieņā – Dienvidamerika (G3 organizācija), Karību jūras reģions (FAC), Dienvidāzija (FIA, CMSC, Autocar India), Tuvie Austrumi (QRC) un Dienvidāfrikas republika (MSA). Tā kā dragreiss ir viens no populārākajiem auto sacīkšu veidiem, tad pasaulē ir arī ļoti daudz privātas organizācijas, kuras dragreisa sacīkstes rīko, tās ļoti nepopularizējot un uzaicinot tikai ierobežotu skaitu braucēju.

Dragreiss

Dragreiss ir automašīnu vai motociklu sacīkšu veids, kurā parasti divi transportlīdzekļi sacenšas savā starpā, kurš pirmais no tiem sasniegs taisnas trases finiša līniju. Trase ir īss un taisns ceļa posms, kuru braucēji sākt veikt pēc starta signāla. Populārākais oficiālo dragreisa sacensību trases garums ir ceturtdaļjūdze jeb 402 metri. Sacensības noris arī īsākās trasēs – 1000 pēdu jeb 305 metru trasē un 660 pēdu jeb 201 metra trasē. Kopš 1960. gada sacensībās tiek izmantotas elektroniskās laika atskaites un finiša ātruma noteikšanas sistēmas. Dragreiss ir pastāvējis gan kā nelegālo ielu sacīkšu veids, gan kā oficiāli regulēts sporta veids kopš automašīnas un motocikli attīstījās līdz līmenim, kad ar tiem varēja sacensties.

Pirms katra sacīkšu brauciena, auto vadītājiem ir atļauts iesildīt riepas. Viņi to dara arī, lai trases sākumposmu apklātu ar gumiju, tādējādi palielinot saķeri startā. Katrs brauciens tiek uzsākts ar elektronisku starta signālu. Šo signālu dod lampiņu kopa, kuru mēdz dēvēt par ”Ziemassvētku eglīti”. Tā sastāv no 6 lampiņām – 1 zilas, 3 dzeltenām, 1 zaļas un 1 sarkanas. Zilā gaisma, kas ir sadalīta 2 daļās, apzīmē, vai braucējs ir novietojis auto atļautā attālumā no starta līnijas. Kad viens braucējs ir nostājies uz starta līnijas, otram braucējam ir dotas 7 sekundes, lai to izdarītu pirms laika kavēšanas diskvalifikācijas. Kad abi braucēji ir nostājušies, sekundes laikā pa vienai sāk iedegties dzeltenās lampiņas un, kad iedegas zaļā, sacīkstes ir sākušās. Ja braucēji pāragri šķērso starta līniju, tad iedegas sarkanā lampiņa un tas nozīmē diskvalifikāciju. Ja viens braucējs ir saņēmis šo sodu, tad to var izdarīt arī otrs, bet viņš tik un tā uzvarēs, jo to izdarīja otrais.

Brauciena laikā tiek mērīti vairāki lielumi – reakcijas laiks, brauciena laiks un ātrums. Reakcijas laiks ir posms no zaļās gaismas iedegšanās līdz brīdim, kad auto ir pilnībā šķērsojis starta līniju. Brauciena laiks ir posms no starta līnijas šķērsošanas līdz finiša līnijas šķērsošanai. Ātrums tiek nomērīts pēdējos distances 20 metros jeb 66 pēdās. Pārsvarā sacīkstes notiek pēc izslēgšanas metodes. Visi auto savās klasēs tiek sadalīti pa pāriem un pāra uzvarētājs kvalificējas nākamai kārtai, kamēr zaudētājs tiek izslēgts no turnīra. Ļoti populārs ir arī Čikāgas jeb trīs raundu formāts. Šajā sacīkšu formātā visas automašīnas startē kvalifikācijas raundā. Pēc tam tās tiek saliktas pa pāriem un brauc izslēgšanas raundā. Un beigās ir fināla raunds, kurā divu ātrāko laiku īpašnieki sacenšas par čempiona titulu. Cīņa var notikt arī par 3., 5, 7. un citām vietām. Pastāv arī dažādi citi sacīkšu formāti, kuros jācenšas uzrādīt labāks laiks vai arī laiks pēc iespējas tuvāk auto klasei paredzētajam indeksam.

Dragreisa auto klases

Dragreisā ir simtiem auto klases, kuras iedalās pēc pēc vajadzībām un ierobežojumiem uz auto dzinēju, uzbūvi, svaru, pārnesumu kārbu un citām modifikācijām. NHRA un IHRA arī pārstāv dažas no šīm klasēm, taču šajās asociācijās līdzīgās klases atšķiras ar pāris ierobežojumiem. NHRA sastāv no 200 klasēm, kamēr IHRA to ir nedaudz mazāk. IHRA dažām klasēm ir arī apakšklases, kuras iedalās pēc dzinēja specifikācijas vai citiem ierobežojumiem.

Ir nosacītas 5 profesionālās dragreisa klases. Eiropā (FIA) un Ziemeļamerikā (NHRA) tās nedaudz atšķiras. Eiropas 5 pro dragreisa klases ir Top Fuel, Top Methanol Dragster, Top Methanol Funny Car, Pro Modified un Pro Stock. NHRA šīs klases ir Top Fuel, Funny Car, Pro Stock, Pro Modified un Pro Stock Motorcycle. Praktiski daudzas no klasēm ir vieni un tie paši transportlīdzekļi, kuriem ir pavisam nelielas atšķirības.

  • Top Fuel Dragster (TF/D) ir pati ātrākā no visām dragreisa klasēm. Šīs šaurās, bet garās un formulām līdzīgās dragreisa mašīnas 1000 pēdu jeb 305 metru distanci veic aptuveni 3.8 sekundēs un var sasniegt pat 500 km/h lielu ātrumu. Šie auto ir 7 metrus gari un sacīkstēs sver vairāk par tonnu. Šo automašīnu degviela sastāv no Metanola un 90% nitrometāna sajaukuma.
  • Top Fuel Funny Car (TF/FC) pēc sastāvdaļām ir līdzīga Top Fuel klasei, bet šiem auto ir daudz īsāka šasija un to oglekļa šķiedras virsbūve nosacīti atgādina parastos automobiļus. Šie dragreisa auto distanci veic aptuveni 4 sekundēs un arī var sasniegt 500 km/h lielu ātrumu.
  • Pro Stock bieži tiek saukti par rūpnīcas dragreisa auto, jo tiem ar visiem uzlabojumiem ir jāsaglabā automašīnas oriģinālais virsbūves izskats. Šie auto var sasniegt 337 km/h lielu ātrumu un distanci veic vidēji 6.4 sekundēs. Šo automašīnu 1300 zirgspēku dzinēji var darboties ar vairāk kā 10 tūkstošiem apgriezieniem minūtē. NHRA šajā klasē ir uzlicis 8.2 litru motora tilpuma ierobežojumu, kamēr citās asociācijas tas var būt pat 13.4 litrus ietilpīgs.
  • Top Alcohol Dragster (TA/D) jeb Top Methanol Dragster ir Top Fuel klases kopija, vienīgi šie auto izmanto metanola degvielu vai arī speciālu nitrometāna kombināciju. Tie distanci veic 5.1 sekundē un sasniedz 450 km/h lielu ātrumu.
  • Top Alcohol Funny Car (TA/FC) ir Funny Car klases līdzinieks arī ar pāris nelielām atšķirībām. Šīs klases ir līdzīgas pēc virsbūves, bet, atšķirībā no Funny Car izmantotās slāpekļa degvielas, TA/FC klase izmanto tikai metanolu. Tās distanci var veikt 5.4 sekundēs un sasniedz pat 426 km/h lielu ātrumu. Šī klase IHRA aizvieto Pro Stock motociklu klasi, kura ir NHRA rīkotajās sacīkstēs.