Dragreisa indekss un ideālais laiks

Pievienoja | 28/07/2015

Tradicionāli dragreiss tiek uzskatīts par sacīkstēm, kur divi auto reizē uzsāk braukšanu no starta līnijas un pirmais auto, kas sasniedz finiša līniju, ir uzvarējis. Pēc šāda principa notiek nelegālais dragreiss, neoficiālās un mazākas nozīmes (pārsvarā amatieru) oficiālās sacensības. Lai oficiālās sacensības padarītu daudz interesantākas gan braucējiem, gan skatītājiem, tika ieviesta jauna sacensību metode – indekss vai braucēja norādīts ideālais brauciena laiks. Šī metode liek braucējiem noteikt aptuveno brauciena laiku un pārbauda arī braucēja prasmes, nevis atļauj uzvarēt tehniski labākajam auto. Tāpat ideālā laika norādīšana sagādā sava veida azartu, jo norādot pārāk ātru ideālo laiku, braucējs riskē ar zaudēšanu.

Šī daļa no oficiālo dragreisa sacensību terminoloģijas, kas ļauj vieglāk saprast citus dragreisa principus. Ideālais laiks jeb dial-in ir braucēja norādīts laiks, par kuru ātrāk viņš nevēlās finišēt. To parasti parāda uz vairākiem ekrāniem un ievada sistēma, lai starta iekārta (”Ziemassvētku egle”) varētu pielāgot starta gaismu parādīšanos, atbilstoši norādītajiem laikiem. Lēnākais auto iegūst handikapu jeb startē nedaudz ātrāk par otru automašīnu tā, lai abi auto, braucot perfekti attiecīgajam laikam, finišētu pilnīgi vienādi. Ja braucējs distanci veic ātrāk par savu norādīto dial-in laiku, tad to sauc par breakout jeb ideālā laika apsteigšanu. Šādā gadījumā brauciens ir zaudēts, neskatoties uz to, kuram auto ir labāks laiks. Ja breakout situāciju fiksē abiem braucējiem, tad uzvar tas, kurš savu ideālo laiku ir apsteidzis vismazāk. Lai braucēji nekrāptos un neuzstādītu mazākus ideālos laikus, lai gūtu priekšroku startā, ir aizliegts sākt braucienu ātrāk par starta signālu un atrasties pāri starta līnijai. Šo noteikumu iespaidā sacensības tiek padarītas interesantākas, jo tie liek apvienot gan auto īpašības, gan braucēja prasmes, nevis tikai paļaušanos uz automašīnas ātrumu. Braucēju prasme sevī ietver arī spēju paredzēt ideālo brauciena laiku, neskatoties uz to vai brauciens būs ātrs vai lēns. Šie noteikumi arīdzan palīdz uzvarētāju noteikt nevis pēc automašīnā ieguldītā naudas daudzuma, bet gan pēc viņa prasmēm. Indekss pēc būtības ir tieši tas pats, kas ideālais laiks, tikai to norāda sacensību organizatori, nevis paši braucēji. Parasti indekss tiek iedalīts kādai konkrētai auto klasei attiecīgam trases garumam – lielākoties ceturtdaļjūdzei (402 m) vai astotdaļjūdzei (201 m).

Šo noteikumu dēļ, parasto dragreisa sacīkšu izslēgšanas shēmu lieto mazākas nozīmes sacensībās, kurās pārsvarā piedalās ne pārāk uzlabotas automašīnas. Speciālas starta un laika fiksēšanas iekārtas uzstādīšana un kalibrēšana ir lieks darbs, ņemot vērā sacensību līmeni un braucēju vēlmi, noskaidrot, kurš auto ir visātrākais. Liela daļa šo sacīkšu tiek rīkotas oficiālajās dragreisa trasēs, tādēļ pat parastiem ielas auto pirms sacīkstēm nākas iziet drošības apskati.